05.03.2010. 23:05 5. martā pie Grieķijas parlamenta Atēnās notikušas plašas policijas un demonstrantu sadursmes, vēsta "Associated Press". Aģentūra uzsver, ka tās ir pašas nopietnākās sadursmes Grieķijā kopš 2008. gada. Demonstrantu un policijas sadursmes notika arī citās vietās, tomēr visasākais konflikts izvērsās laukumā pie parlamenta, kur pulcējās vairāk nekā 7 tūkstoši demonstrantu, lai protestētu pret valsts premjerministra Georgiosa Papandreu (George Papandreou) valdības plānu samazināt budžeta izdevumus par 4,8 miljardiem eiro (2% no IKP).

Plāns paredz pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu  un budžeta sektora darbinieku darba algu samazināšanu par 8 procentiem. 5. martā valdības piedāvātais plāns tika apspriests valsts parlamentā un atbalstīts, par spīti opozīcijas protestiem. Grieķija tāpat jau ir iesaldējusi pensijas un izlaidusi 10 gadu obligācijas par 5 miljardiem eiro uz 6 procentiem gadā.
Kārtējais budžeta izdevumu "apgriešanas" plāns tika izstrādāts, mēģinot samazināt valsts budžeta deficītu un Grieķijas ārējo parādu, kurš ir aptuveni 300 miljardi eiro. Tāpat jau 2010. gada maijā Grieķijai ir jāizmaksā kreditoriem 20 miljardi eiro un analītiķi baidās, ka valsts nespēja pildīt starptautiskās finanšu saistības var novest pie Grieķijas defoltu.
Pašlaik Grieķijas premjerministrs Georgioss Papandreu ir devies vizītēs uz Eiropas valstīm. 5. martā Papandreu jau tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkelu, lai gan šīs tikšanās priekšvakarā Vācijas ekonomikas ministrs Rainers Bruderle nepārprotami lika saprast, ka viņa valsts negrasās sniegt finanšu palīdzību Grieķijai.

Pēc tikšanās abu valstu vadītāji sniedza kopīgu preses konferencē, kuras laikā Merkele kategoriski noraidīja iespēju, ka Grieķija varētu izstāties no  eirozonas un ES. Vācijas kanclere arī aicināja grieķus "paciesties", kamēr pretkrīzes pasākumi dos rezultātus. Abi līderi arī uzsvēra, ka Atēnas nelūdz Vācijai finanšu palīdzību, bet gan vēlas sadarboties ar Berlīni, lai modernizētu Grieķijas ekonomiku.