06.03.2010. 19:00 Britu varas iestādes uzsākušas kārtējo mēģinājumu samazināt alkohola lietošanu valstī. Atbilstoši jaunākajiem likumiem, jau pavisam drīz pabu un naktsklubu īpašniekiem būs aizliegts pievilināt apmeklētājus ar bezmaksas iedzeršanu, tiesībām izdzert neierobežotu daudzumu alkohola par noteiktu samaksu un citiem līdzīgiem pasākumiem. Bez tam teorētiski tiek aizliegta arī britu iemīļotā izprieca – alkoholiskās galda spēles. Jaunais likumprojekts, kurš stāsies spēkā aprīlī, paredz bāru pilnīgu atteikšanos no alkoholisma stimulēšanas ar konkursu un izklaides programmu palīdzību.

Izklaides iestāžu īpašnieki neriskēs pārkāpt likumu, jo sods ir paredzēts nopietns: licences atņemšana (kas faktiski var novest pie bankrota), naudas sods līdz 20 tūkstošiem mārciņu un brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Likumprojekta iniciatori cer, ka pēc jaunievedumiem briti nodosies iemīļotajai izklaidei tikai mājas apstākļos, bet bārmeņu darbs kļūs mazāk daudzveidīgs – pašlaik katrs britu profesionālis zina desmitiem populāru alkoholisko spēļu spēļu noteikumus tikpat labi, kā kokteiļu receptes.
Vienlaikus praksē aizliegt britiem klusi un paklausīgi dzert pasūtītos dzērienus būs grūti. Pat ja var aizliegt sacensības, akcijām un spēles, kuras organizē izklaides iestāžu īpašnieki, apturēt tos, kuri vēlēsies patstāvīgi izklaidēties ar alkoholiskajām spēlēm pabu telpās, praktiski nav iespējams. Nav taču iespējams restorānu apmeklētājiem aizliegt teikt tostus vai sadzert tubrālības.
Alkoholiskās galda spēles ir precīza zinātne. Šeit ir svarīga kā dalībnieku reibuma pakāpe, tā kompānijas sastāvs un dzērieni, kuri tiek izmantoti jautrības uzturēšanai. Visu šo veselībai acīmredzami kaitīgo izklaižu jēga, protams, ir pamatīgas reibuma pakāpes sasniegšana, pie kam tā, lai tas notiktu jautri. Pat solīdi pilsoņi, piedaloties šādās izpriecās, uz sajūtas kā studenti.
Tā izklaide ar nosaukuma „īkšķa meistars” neprasa nekādas papildus iemaņas, galvenais – dzert pie galda. Spēles vadītājs (pirmais šo lomu parasti uzņemas bārmenis) var jebkurā brīdī nolikt uz galda malas īkšķi, necenšoties piesaistīt šim žestam spēles dalībnieku uzmanību. Tam, kurš ievēros šo darbību, ir jāseko viņa piemēram. Visneuzmanīgais kompānijas biedrs izdzer savu glāzi un kļūst par nākošās kārtas vadītāju. Tiesa, kad kompānija ir iesilusi līdz noteiktai stadijai, spēles vadītājs riskē nosēdēt ar pirkstu uz galda vai pusstundu, iekams kāds pievērš uzmanību viņa žestam. Dažreiz spēli sarežģī ar papildus nosacījumu: ja kāds nejauši noliks īkšķi uz galda malas, viņam ir nekavējoties jāiztukšo sava glāze.
Savukārt izpriecas ar nosaukumu „Izved no pacietības bārmeni” izgudrotāji acīmredzami balstās uz pieņēmumu, ka minētās profesijas pārstāvjiem ir ļoti stipri nervi. Pati „spēle” izskatās sekojoši: tās dalībnieks pieiet pie bāra letes, pasūta mēriņu spēcīga dzēriena un norēķinās ar lielas vērtības banknoti. Dzēriens jāizdzer pa to laiku, kamēr bārmenis meklē atlikumu izdošanai. Saņemot atlikumu, spēlētājs nekavējoties izdara jaunu pasūtījumu, kur tāpat nepieciešams izdot atlikumu. Cikls atkārtojas līdz tam laikam, kamēr klientu neizdzen no iestādes (neizšķirts), kamēr viņš nonāk līdz stāvoklim, kad vairāk nespēj dzert (sakāve), vai arī kamēr bārs netiek slēgts (uzvara).  (Atcerieties, ka britu mēriņš nebūs mūsu ierastie 100 grami, bet gan tikai 20 mililitri.)
Vēl interesanta ir, piemēram, spēle, kuru sauc par „indiāņu cīņu”. Sparingam nepieciešami veseli desmit mēriņi, piecos no kuriem ieliets spēcīgs caurspīdīgs alkoholiskais dzēriens (piemēram, degvīns), bet citos piecos – visparastākais ūdens. Glāzes tiek mainītas vietām līdz tam laikam, kamēr zudusi jebkāda skaidrība, kurā no tām atrodas alkohols, bet pēc tam izkārto aplī. Divi dalībnieki pēc kārtas dzer pa vienam mēriņam. Sacensības iznākums, protams, lielā mērā ir atkarīgs no gadījuma, taču tikpat būtiski ir pēc iespējas ātrāk izdzert visas glāzes.
Uzskaitīt var praktiski bezgalīgi. Daļa spēļu arī prasa papildlīdzekļus: kāršu kavu vai metamos kauliņus. Bet ja pasākumi notiek mājās, ballīšu dalībnieki itin bieži nedaudz pamaina parastās galda spēles, aizstājot, piemēram, „Monopola” mājiņas ar glāzītēm.
Taisnīguma labad nepieciešams piebilst, ka dažreiz varas iestādēm izdodas aizliegt atsevišķas alkoholiskās spēles vietējā līmenī. Tā pagājušā gada pavasarī Okfordšīrā tika aizliegts tā dēvētais „pabu golfs”. Spēles būtība noslēdzās tajā, ka pārģērbti kostīmos golfam dalībniekiem ir jāizdzer deviņi dažādi dzērieni deviņās dažādās iestādēs, paralēli aizpildot speciālu spēles tabulu. Vietējās  varas iestādes vienkārši aizliedza iestāžu īpašniekiem apkalpot klientus – golfistus, un spēle uzreiz zaudēja lielāko daļu savas pievilcības.
Japiebilst, ka pavisam nesen viena no studentu spēlēm izsauca sašutuma britu Otrā pasaules kara veterānu rindās. Spēles gaitā, bagātīgas alkohola lietošanas pavadībā, tās dalībnieki zīmēja cits citam Hitleram raksturīgās melnās ūsas, spēlēja „gestapo” un „holokaustu” un izlika kārtis kāškrusta formā. Īpaši veterānus bija aizskāris fakts, ka sociālajos tīklos izplatījās milzīgs daudzums britu studentu fotogrāfiju, kurās viņi atveidoja Hitleru.
Lielbritānija daudzu gadu garumā ir viena no Eiropas pašām dzerošākajām valstīm. Varas iestādes jau ir pieteikušas karu lētajam alkoholam supermārketos un sākušas izplatīt izglītojošus materiālus par alkohola kaitīgumu. Tomēr nedz kāds no šiem, nedz vēl citu pasākumi nav ļāvuši jūtami uzlabot situāciju. Vai to spēs tādu piedāvājumu kā „izdzer cik spēsi par 10 mārciņām”, aizliegšana, rādīs laiks. Ar alkoholiskajām galda spēlēm tam gan nav nekādas saistības – galu galā briti var dzert arī vienkārši tāpat.