11.03.2010. 13:15 Romas katoļu baznīca beidzot reaģējusi uz Vācijā, Austrijā un Nīderlandē uzliesmojušajiem skandāliem, kas saistīti ar garīdznieku veiktajiem seksuālajiem noziegumiem pret bērniem. Vatikāna pārstāvis Federiko Lombardi kategoriski noliedzis, ka baznīca censtos aizstāvēt seksuālos varmākas un slēpt to noziegumus. F. Lombardi intervijā Vatikāna radio piekritis, ka baznīcai jāuzņemas morāla atbildība par atsevišķu tās locekļu pastrādātajiem noziegumiem, taču uzsvēris, ka problēma ir krietni plašāka un ne jau tikai katoļu garīdznieki apsūdzami seksuālos noziegumos pret bērniem, vēsta Reuters.

Viņš, piemēram, atgādinājis par neseno Austrijas varas iestāžu ziņojumu, kurā dokumentēti ne tikai 17 gadījumi, kad seksuālu vardarbību pret bērniem veikuši katolisko organizāciju locekļi, bet arī vēl 501 gadījums, kad šādus noziegumus pastrādājuši citu organizāciju biedri. "Arī to nebūtu par ļaunu atcerēties un šīs lietas izmeklēt," sacījis F. Lombardi.
Viņa paziņojums nācis klajā tajā pašā dienā, kad Nīderlandes Romas katoļu baznīca paziņojusi, ka uzticēs neatkarīgai komisijai izskatīt vairāk nekā 200 sūdzību par gadījumiem, kad garīdznieki seksuāli aizskāruši bērnus. Sky News vakar vēstīja, ka gan Nīderlandē, gan Vācijā šādu sūdzību skaits pieaugot lavīnveidā, turklāt parādījušies apgalvojumi, ka vairākiem vardarbības upuriem piedāvātas ievērojamas naudas summas par klusēšanu.
Vācijas tieslietu ministre Sabīne Leiheizera-Šnarrenbergere tieši apsūdzējusi Vatikānu noziegumu slēpšanā un apgalvojusi, ka 2001. gadā pieņemtā kongregācijas direktīva paredzot, ka nopietnas vardarbības gadījumi tiek noslepenoti un informācija par tiem pieejama tikai pāvesta sekretariātam.
F. Lombardi to noliedzis, uzsverot, ka direktīva, kuras latīniskais nosaukums ir De delictis gravioribus (Par svarīgākiem noziegumiem), tieši otrādi, pasludina pedofiliju par vienu no ļaunākajiem noziegumiem, kādu spējīgs pastrādāt baznīcas loceklis. Vatikāna pārstāvis arī atbalstījis Vācijas valdības plānu 23. aprīlī sarīkot apaļā galda diskusiju starp cietušajiem un baznīcas pārstāvjiem, kuras laikā varētu apspriest iespējamo kompensāciju apjomu. Iepriekš Vācijas bīskapu konferences vadītājs Roberts Colličs bija uzskatījis, ka pietiek tikai ar atvainošanos un nekādas diskusijas nav nepieciešamas. Jāpiebilst, ka lielākā daļa sūdzību attiecas uz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem vai septiņdesmitajiem gadiem un vainīgos saukt pie kriminālatbildības nav iespējams, jo beidzies šādu noziegumu noilguma termiņš.
Tomēr vairākiem garīdzniekiem sodus piespriedusi pati baznīca. Piemēram, Austrijā otrdien no amata atbrīvots Zalcburgas Svētā Pētera klostera priekšnieks Bruno Bekers, kurš atzinies, ka pirms daudziem gadiem seksuāli uzmācies un pazemojis kādu zēnu. Interesanti, ka pagājušogad viņš savam upurim, kurš tagad ir 53 gadus vecs, piedāvājis 5000 eiro – baznīca apgalvo, ka šī nauda bijusi domāta kā kompensācija, nevis samaksa par klusēšanu.
Tikmēr Romas pāvesta Benedikta XVI brālis Georgs Racingers atzinis, ka zinājis par seksuālo vardarbību pret bērniem viņa vadītajā korī Rēgensburgā (kora skola ir viena no trim Bavārijas mācību iestādēm, par kuru saņemtas vairākas sūdzības), turklāt pats dažreiz iepļaukājis savus audzēkņus, ko tagad nožēlojot.