05.03.2010. Vēršas plašumā aizdomas, ka hedžfondi ir iesaistīti liela mēroga sazvērestībā pret eiro, vēsta laikraksts „The Independent”. Šīs bažas balstās uz jaunumu, ka ASV varas iestādes pavēlējušas vairākiem fondiem rūpīgi saglabāt dokumentāciju, kas skar to tirdzniecību ar eiro, skaidro izdevums. „Vēl nedaudz agrāk ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) solīja izmeklēt apgalvojumus, ka pirms desmit gadiem bankas „Goldman Sachs” kredītu derivatīvu izmantošana, likteņa ironijas dēļ, palīdzēja Grieķijai iekļūt eirozonā,” - raksta avīze.

Stingras taupības plāns, kuru pieņēmusi Grieķija, sekmēja tirgu nomierināšanos un nedaudz nostiprināja eiro pret dolāru, tomēr treideri brīdina, ka Eiropas valūtas nedienas ne tuvu nav beigušās. Vēl jo vairāk, ekonomiskais karš starp ES un hedžfondiem, pēc visa spriežot, tūdaļ saasināsies - Amerikā atvērsies tā jaunākā fronte, atzīmē izdevums.
ASV Tieslietu ministrija deva iepriekšminēto rekomendāciju vakariņu laikā, kuras 8. februārī Ņujorkā rīkoja brokeru un pētnieciskā firma „Monness, Crespi, Hardt & Co”. Vakariņās piedalījās tādu kompāniju kā SAC Capital Advisors, „Greenlight Capital” un „Brigade Capital Management LLC” topmenedžeti, kā arī „Soros Fund Management” pārstāvis, ziņo izdevums. Sorosa darbinieka klātbūtne „kļuva par trauksmes zvanu”, - atzīmē avīze, paskaidrojot, ka Džordžs Soross ir izslavēts kā valūtu „radītājs un iznīcinātājs”.
Tikmēr Grieķijas premjerministrs Papandreu jau ir apsūdzējis valūtas spekulantus, ka tie padziļina viņa valsts postu un destabilizē eiro. „Ja vakariņas Ņujorkā bija apvienotu pūļu biržu kursu ietekmēšanai elements, tad, pilnīgi iespējams, ka šādi ir pārkāpta ASV antitrestu likumdošana,” –raksta avīze. Tikmēr citi hedžfondi apgalvo, ka neveic nekādus darījumus ar valstu saistībām, kuras denominētas eiro, jo baidās no regulatoru sankcijām.
Kopumā hedžfondi un citi spekulanti ir „likuši” pret eiro vairāk nekā 12 miljardus ASV dolāru – gandrīz divas reizes vairāk, nekā tikai dažas nedēļas atpakaļ. Krasi pieaudzis arī atbilstošu darījumu daudzums ar svopiem atsakoties no kredītsaistībām (CDS). „Daudzas CDS – faktiski apdrošināšanās pret defoltu - ieguvuši tie, kuriem nav atbilstošu aktīvu – piemēram, Grieķijas valsts obligāciju,” – teikts rakstā. Tomēr šobrīdi rodas sajūta, ka eiro pārdzīvo Grieķijas likteni: tās valdība samazina valsts kalpotaju darba algas, paaugstina nodokļus un akcīzes, ka arī grasās izlaist obligācijas par 5 miljardiem eiro. ES, pēc visa spriežot, apmaiņā pret nežēlīgajiem taupības pasākumiem, piešķirs Atēnām 25 miljardus eiro.
„Tomēr apsūdzības pret hedžfondiem un regulatoriem abpus Atlantijas okeānam joprojām var vērsties plašumā,” - atzīmē izdevums. ES iekšējā tirgus komisāre Mišela Barnera kūrē jaunāko Eirokomisijas direktīvu par hedzfondu darbības regulēšanu, kura potenciāli var nogalināt šo nozari ES. Direktīva paredz, ka teritorijās, kur hedzfondi parasti tur naudu (piemēram, Kaimanu salās), darbosies ekvivalenti regulatīvie likumi. Francijas finanšu ministre Kristīna Lagarda savukārt ir aicinājusi ES vienotā frontē nostāties pret spekulantiem, kas manipulē ar CDS. Arī Vācijas Finanšu ministrija ir rekomendēja pārskatīt pieeju CDS, apvainojot tās nepietiekamā transparentivitātē.
Pēc daudzu novērotāju domām, par galveno kaujas lauku starp hedžfondiem un valdībām kļūs nevis Grieķija, bet gan Spānija. Spāņu ekonomika ir daudz lielāka nekā grieķu, un finansēt tās parādu dzēšanu pat Vācijai būs daudz sarežģītāk.
Ilgtermiņa perspektīvā kaujas iznākumu izšķirs politika, nevis ekonomika, paredz avīze. Papandreu paziņojis, ka spekulācijas pret nacionālām valstīm kļūs neiespējamas, ja „kāda ES Kase” sāks izlaist obligācijas visu valstu vārdā, līdzīgi kā ASV Valsts kase – visu štatu vārdā. „Tomēr budžetu un finanšu ministriju funkciju saplūšana visā eiro zonā nīcinās pēdējo, kas sargā Vācijas fiskālo prātīgumu,” - raksta izdevums. Pēc laikraksta domām, hedžfondi liek likmi uz to, ka Vācija dos priekšroku saglabāt savu ekonomisko stabilitāti, upurējot Eiropas vienotību. „Kā jau tas daudzkārt ir noticis Eiropas vēstures izšķirošajos brīzos, viss atkal ir atkarīgs no Berlīnes,” – noslēdz „The Independent”.