08.03.2010. 12:40 Vācija un Francija uz nebeidzamās ekonomiskās krīzes Grieķijā fona piedāvā eirozonas teritorijā radīt ekonomisko kontrolējošo resoru, līdzīgu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Šī iniciatīva ir pati radikālākā kopš eiro ieviešanas brīžā 1999. gadā. Eiropas Valūtas fonda radīšanas mērķis ir eirozonas nestabilitātes novēršana pieauguša budžeta deficīta dēļ jebkurā no valstīm, kā tas pašlaik notiek ar Grieķiju.

Kā raksta "Financial Times", atsaucoties uz avotiem Vācijas un Francijas valdībās, šī iniciatīva ir tikai viena no veselas virknes piedāvājumu ekonomiskās krīzes noregulēšanai. Ar Eiropas fonda izviedes ideju klajā nākusi Parīze, un līdz ieceres īstenošanai Vācijai un Francijai vēl galīgi jāsaskaņo rīcības plāni.
Nupat Vācijas finanšu ministrs Volgangs Šoble intervijā vācu avīzei "Die Welt" arī paziņoja, ka Eiropas resors kopumā pildīs tās pašas funkcijas kā SVF, neatklājot detaļas. "Es iestājos par ekonomiskās politikas koordinācijas nostiprināšanu ES un eirozonā," - paziņoja Šoble. "Mēs neplānojam radīt SVF konkurentu, tomēr mums ir vajadzīgs institūts, kurš uzmanīs eirozonas iekšējo līdzsvaru, un kurš izmantos SVF pieredzi un analoģiskus iejaukšanās mehānismus, ja tas būs nepieciešams," - sacīja Vācijas finanšu ministrs.
Jāpiebilst, ka ES līderi ir pārliecināti - Grieķijai nav jāvēršas pēc palīdzības pie SVF, tomēr līdz šim ES nav izstrādājusi nekādus konkrētus plānus Atēnu izvešanai no ekonomiskā strupceļa.
Pagājušajā nedēļā Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu apmeklēja Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. "Mums ir jāatbalsta Grieķija. Ja mēs ieviesām vienotu Eiropas valūtu, tad nevaram ļaut izjukt valstij, kura atrodas eirozonā. Citādi nebūtu jēgas radīt eirozonu," - pirms sarunu sākuma paziņoja Sarkozī. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kura tāpat tikās ar Grieķijas premjeru, izrādīja daudz mazāku gatavību palīdzēt Grieķijai, kura atrodas uz defolta robežas.
Pašas Grieķijas varas iestādes tikmēr vairākkārt uzsvērušas, ka neplāno lūgt naudu no ES . Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Grieķija plāno samazināt valsts izdevumus par 4,8 miljardiem eiro. Samazinot piemaksas valsts kalpotajiem un palielinot nodokļus par darba algām un tirdzniecību budžetā jānonāk 2,4 miljardiem eiro. Vēl tikpat valsts cer saņemt, samazinot sociālās izmaksas.