"Wikipedia" dienas foto

< novembris 2009 >
P. O. T. C. Pt S. Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21
23 24 25 26 27 28 29
30            

Jaunākie komentāri

Jūsu IP adrese: 38.107.191.117
Banner
Sākumlapa Ekonomika "The Wall Street Journal": Mūsdienu dzelzs priekškars ir veidots no gāzes cauruļvadiem
"The Wall Street Journal": Mūsdienu dzelzs priekškars ir veidots no gāzes cauruļvadiem Drukāt e-pasts

 

"The Wall Street Journal"

 

22.11.2009. 10:40 Perspektīva padrebināties no aukstuma vēl vienu janvāri, paliekot bez siltuma gāzes piegāžu pārtraukšanas dēļ, rada daudzos Austrumeiropas iedzīvotājos pilnīgi saprotamu uztraukumu. Tikmēr starp Krieviju un Ukrainu jau briest kārtējais kautiņš, kurš var atstāt Eiropu bez tai vitāli svarīgajām Krievijas gāzes piegādēm.

 

Šonedēļ, atbildot uz jautājumu, vai Maskava ziemā var no jauna pārtraukt gāzes padevi Ukrainai, bet tātad arī daudzām Eiropas valstīm, eirokomisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs paziņoja, ka tāda „reāla iespēja” eksistē. 80 procenti Krievijas gāzes, kura tiek piegādāta Eiropas Savienībai, tranzītā plūst caur Ukrainu, tādēļ gāzes piegādes šai valstij nevar apstādināt bez tā, lai tāpat nepārtrauktu padevi tālāk uz rietumiem.
Bet ne visi raugās uz šo perspektīvu ar tādām pašām bailēm, kā Austrumeiropas iedzīvotāji. Ir aizdomas, ka virknes Eiropas lielo enerģētisko kompāniju vadītāji slepus priecāsies, ja Krievija pārtrauks gāzes padevi. Iemesls ir vienkāršs: viņi varēs nopirkt gāzi pasaules tirgū daudz lētāk, nekā pērk to no Krievijas.
Tas nozīmē, ka ir visi priekšnoteikumi, lai Krievijas gāzes monopolistam „Gazprom”, kurš nodrošina 40 procentus ES valstu gāzes vajadzību, rastos nopietnas ilgtermiņa problēmas. Vienlaikus šim gāzes gigantam ir arī aktuālākas problēmas. Līdz ar ekonomiskās lejupslīdes sākšanos, Eiropā ir strauji krities pieprasījums pēc gāzes. Kā izsakās enerģētikas speciālisti, „Gazprom” pārdošanas apjomi lielajiem Eiropas pircējiem, tādiem kā E.On, BASF, Eni un GDF Suez, ir pazeminājušies līdz minimālajam līmenim, ko paredz kontrakti, un tie ir apmēram 80 procenti no kontraktētajiem apjomiem.
Atšķirībā no pagājušās ziemas, gāzes krātuves ir piepildītas līdz malām, kaut arī ES paliek dažas valstis, kurām nav gandrīz nekādu krājumu, piemēram, Bulgārija. Pircēji ļoti gribētu pirkt no „Gazprom” vēl mazāk gāzes, bet nevar to izdarīt, jo pēc kontraktu  „ņemiet vai maksājiet” nosacījumiem, atteikuma gadījumos nāksies maksāt naudas sodus.
Kontraktu detaļas ir noslēpums, bet „Gazprom” kontraktos cenas ir piesaistītas pie naftas cenām ar dažu  mēnešu kavēšanos. Enerģētikas eksperti uzskata, ka šīs cenas ir aptuveni 10 ASV dolāri par miljonu britu siltuma vienību (britu siltuma vienība ir 0,252 kkal - tulk.). Bet tā kā naftas cenas gada sākumā cēlās, drīz tām sekos arī Krievijas gāzes cena. Tikmēr sašķidrinātu dabasgāzi pasaules tirgū var nopirkt par apmēram 4 dolāriem par miljonu britu siltuma vienību.
Tādas milzīgas starpības galvenais cēlonis ir ieguves apjomu ātrs pieaugums Ziemeļamerikā. Iegūstošās kompānijas izstrādāja jaunas tehnoloģijas gāzes, kura agrāk nebija pieejama, ieguvei no zemes dzīlēm. Sakarā ar tā dēvētās netradicionālās gāzes ieguves palielināšanos, Parīzes Starptautiskā enerģētiskā aģentūra šomēnes nāca klaja ar prognozi par gāzes piedāvājuma „būtiskām pārmērībam dažos tuvākajos gados”.
"Uz gāzes piegādātājiem Eiropā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā tiks izdarīts pieaugošs spiediens, lai tie mainītu savus cenu nosacījumus un pazeminātu cenas ar mērķi stimulēt pieprasījum,” – teikts apskatā „World Energy Outlook”.
Bet ja Rietumeiropa šodien no citurienes nākušu gāzi var iesūknēt savos gāzes vadu tīklos, tad Austrumeiropa to izdarīt nespēj. Šāda pretruna, kas ir apvainojums pašai Eiropas vienotā tirgus idejai, rada jaunu „dzelzs priekškaru”, kas nodala Austrumus no Rietumiem, šonedēļ Briselē paziņoja Pjērs Noels (Pierre Noll) no Eiropas starptautisko attiecību padomes (European Council on Foreign Relations).
Uz rietumiem no šī priekškara gāze plūst divos virzienos. Austrumos saglabājas pagātnes mantojums, bet tas nozīmē, ka pa cauruļvadiem gāzi var pārsūknēt tikai no austrumiem uz rietumiem, tas ir – no Krievijas rietumu virzienā, bet ne pretēji. Piegāžu traucējumi šī gada ziemā noveda pie atjaunotiem centieniem veidot Austrumeiropā papildus krātuves gāzes glabāšanai (Polijai, piemēram, ap 2012. gadu jādivkāršo savu glabātavu tilpums). Tāpat tiek izskatīta gāzes pārsūknēšanas apgrieztā virzienā iespēja.
Tomēr šeit ir viens gigantisks šķērslis, jo svarīgākie cauruļvadi, pa kuriem Krievijas gāze tiek nogādāta uz rietumiem, pieder „Gazprom”. Kādēļ uzņēmumam piekrist tā dēvēto savienojošo cauruļvadu būvniecībai, kuri ļaus piegādāt konkurentu gāzi no Rietumeiropas uz austrumiem?
Cik vēl ilgi pastāvēs šāds jauns dzelzs priekškars? Daļēji tas atkarīgs no tā, cik drīz Eiropas Savienība varēs sākt strādāt pie vienota tirgus izveides. Šobrīd, kā šonedēļ izteicās viens augstu stāvošais padomdevējs no ES, bloks „nepieiet dotajam jautājumam stratēģiski”.
Pēc Čārlza Granta (Charles Grant) no Eiropas reformu centra (Centre for European Reform) vārdiem, viens no šādas situācijas cēloņiem ir, ka vadošās nacionālās enerģētiskās kompānijas, tādas kā Eni vai E.On, ir pārliecinājušas savu valstu valdības par sadalīšanas saglabāšanas nepieciešamību Eiropas tirgos.
„Gazprom” var paātrināt virzību uz vienotu tirgu, ja arī turpmāk atslēgs gāzi patērētājiem, kuri maksā par to. Tātad, „Gazprom” kā komerciālai kompānijai virknes iemeslu dēļ jauns ass gāzes strīds starp Krieviju un Ukrainu ir vajadzīgs vismazāk.
Tomēr „Gazprom” ir kaut kas vairāk, nekā komerciāla kompānija. Tas tāpat ir Krievijas ārpolitikas instruments.
Ukrainā, kuras ekonomika gandrīz vai visvairāk pasaulē cietusi no globalās ekonomiskās krīzes, 17. janvārī ir jānotiek valsts prezidenta vēlēšanām. Ja Ukrainai neizdosies norēķināties par saņemto gāzi, Kremlis var ļauties kārdinājumam un pārmācīt prezidentu Viktoru Juščenko, atslēdzot gāzes padevi uz viņa vadīto valsti.
Ceturtdien Vladimirs  Putins tikās ar ukraiņu premjerministri Jūliju Timošenko, lai pārspriestu savstarpējās enerģētiskās attiecības. Trešdien Timošenko mēģināja novērst šaubas par Ukrainas kā tranzītvalsts drošumu, paziņojot, ka 10 mēnešos pēc gāzes līguma ar Krieviju parakstīšanas, Kijeva ne reizi nav kavējusies ar apmaksu.
Tomēr jābūt uzmanīgiem, gaidot 7. decembrī un 7. janvārī, kad pienāks kārtējie apmaksas termiņi. Austrumeiropas iedzīvotāji un Eiropas enerģētisko resoru vadītāji gaidīs šos datumus pieaugošā sasprindzinājumā – tas reiz ir skaidrs.
 
Tulkojums - Sandris Andiņš, speciāli www.2v.lv

Jaunākas ziņas:
Vecākas ziņas:

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Follow us on Twitter
Banner
Banner

Google Translator

No tweets found

"The Wall Street Journal": Mūsdienu dzelzs priekškars ir veidots no gāzes cauruļvadiem

reklama@2v.lv     Par mums     Dubultversijas info

Creative Commons www.2v.lv alias Dubultversija. Hostings Datoru serviss EDS plus.

toolbar powered by www.mit3xxx.de