27.11.2009. 21:15 Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubajas emierāta investīciju korporācijas „Dubai World” nule izteiktais lūgums par tās daudzmiljardu parādu restrukturizāciju šokēja pasaules finanšu tirgus. Kompānijai, kura finansē vērienīgus būvniecības projektus visā pasaulē, draud defolts. Analītiķi tikmēr uztraucas, ka arābu emirāta defoltam var sekot defoltu vilnis visā pasaulē.

Pirms pusgadsimta Dubaja bija tikai pieticīga pilsētiņa, kura iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija zvejošana un pērļu ieguve. Tomēr XX gadsimta 70. gadu naftas bums pārveidoja Dubaju līdz nepazīšanai. Pašlaik pilsēta pati ir kļuvusi par arābu pasaules „pērli”, pārvēršoties visu Tuvo Austrumu galvenajā finanšu centrā. Dažu desmitgažu laikā vienkārši no nekā ir izaugusi viena no pasaules spožākajām (vārda tiešajā nozīmē) megapolēm.
Atšķirībā no otra lielākā AAE emirāta – Abū-Dabī – Dubaja nekad nav bijusi īpaši bagāta ar naftu (pēc arābu mērogiem, protams). Maktumu ģimene, pilsētas un tai pieguļošās teritorijas absolūtie monarhi, emirāta attīstību nodrošināja citā veidā. Šeihi aktīvi iepirka ārzemēs tehnoloģijas un uzaicināja ārzemniekus no visas pasaules realizēt ar enerģētiku nesaistītus projektus.
Emirāta panākumi pēdējās desmitgadēs ir tiešām iespaidīgi. Dubajas būvindustrija ir kļuvusi par vienu no pašām „advancētākajām” pasaulē, realizējot vērienīgus projektus ne tikai savās mājās, bet arī aiz valsts un pat visas arābu pasaules robežām. Savukārt lauksaimniecības teritorijas, lai arī apkārtējā vide ir galēji nelabvēlīga šai nodarbai, tiek uzskatītas par vistehnoloģiskākajām un produktīvākajām pasaulē.
Apreibušas no panākumiem, Dubajas varas iestādes sāka finansēt arvien fantastiskākus projektus īstā babiloniešu garā, katru no kuriem var uzskatīt par kārtējo jauno pasaules brīnumu. Īpaši šeihi aizrāvās ar uzbērtu salu veidošanu emirāta piekrastē. Viens no šādiem projektiem, „Palm Jumeirah”, ir veidots no krasta augošas palmas formā. Uz tās „zariem” izvietots liels skaits viesnīcu, biznesa centru un superdārgu privātmāju. Jūrā esošo palmu aplenc mākslīgais viļņlauzis vairāku kilometru garumā.
Tomēr Dubajai arī ar šo projektu šķita par maz. Pašlaik notiek vēl viena mākslīgā arhipelāga būvniecība – „The World”, kura uzbērtās salas aptuveni atkārto zemes kontinentu formu. Kaut arī projekts ir tālu no pabeigšanas, krietna daļa salu jau ir pārdotas, turklāt katra vidēji par 50 miljoniem dolāru. Par visa šī celtniecības neprāta īstu kulmināciju kļuva projekts „Universe”, arhipelāgs plaknē novietotas Saules sistēmas formā.
Visi iepriekš minētie projekti, tāpat kā simtiem citu, tiek realizēti par investīciju kompānijas „Dubai World” līdzekļiem. Tas ir suverēns fonds, kura īpašnieks ir Dubajas emīrs. Kompānijai piederošo aktīvu vidū ir nekustamo īpašumu attīstītājs „Nakheel” (tieši nodarbojas ar mākslīgo arhipelāgu radīšanu), kā arī „Dubai Ports World”, kas ir pasaulē trešais lielākais jūras ostu operators.
Ir vērts uzsvērt, ka „Dubai World” finansējuma ziņā ievērojami atšķiras no citiem pasaules suverēnajiem fondiem. Parasti tiek uzskatīts par normu, ka tās vai citas  valdības piešķir fondiem daļu valsts peļņas investīciju darbībai. Tādējādi fondi riskē tikai ar saviem personīgajiem līdzekļiem. „Dubai World” ir cita lieta. Dubajas ieņēmumi no naftas ieguves nav lieli (aptuveni 2,5 miljardi ASV dolāru gadā, tīrais sīkums pēc arābu mērauklas). Šī iemesla dēļ ekonomiskā buma Tuvajos Austrumos laikā kompānija aktīvi piesaistīja aizdevumus, tajā skaitā arī no aizrobežu kreditoriem. 2000. gadu laikā „Dubai World” arī vairākkārt pārkreditējās, izmantojot savu nevainojamo reputāciju. Tomēr beigās tas noveda tikai pie parādu sloga palielināšanās. Valsts fonda galvenie kreditori bija britu bankas – HSBC, „Royal Bank of Scotland”, „Barclays” un Lloyds TSB.
Tomēr kompānijas investori ir arī privātpersonas, vispirms jau šovbiznesa un sporta zvaigznes, kuras acīmredzami ietekmēja arābu grandiozie plāni un iespēja ātri palielināt savus ienākumus uz Dubajas buma rēķina. Slavenību vidū ir aktieri Anželina Džolija un Breds Pits, kā arī krietna daļa Anglijas futbola izlases, ieskaitot Deividu Bekhemu, Deividu Džeimsu, Maiklu Ovenu un Džo Koulu.
Visu šo un vēl citu procesu rezultāta emirāta parāda kopējā summa 2009. gada novembrī sasniedza 80 miljardus dolāru – vairāk nekā teritorijas IKP un nedaudz mazāk par 30 procentiem no visu AAE ekonomikas apjoma. 59 miljardi no tiem ir „Dubai World” saistības. Visbeidzot 25. novembrī Dubajas valdība paziņoja, ka „Dubai World” nav spējīgs izmaksāt visus īstermiņa parādus un lūdza uz sešiem mēnešiem atlikt izmaksas par daļu „Nakheel” obligāciju (par kopējo summu 3,5 miljardi ASV dolāru). Šo notikumu neizdevās novērst pat uz līdzekļu 5 miljardu dolāru apmērā piesaistīšanas no cita emirāta – Abū-Dabī: tie aizgāja citām vajadzībām.
„Nakheel” finanšu stāvoklis ir visliktākais, jo kompānijai, bez visa pārējā, nepietiek aptuveni divi miljardi dolāru šobrīd realizēto projektu pabeigšanai. Bez palīdzības no malas kompānijai nav izredžu izdzīvot. Dubajas emirāta augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Ahmeds bin Saids al Maktums gan mēģināja mierināt investorus, paziņojot, ka lūgums par obligāciju dzēšanas atlikšanu ir „rūpīgi pārdomāts solis”, kā arī apgalvojot, ka emirāta valdībai ir „skaidrs plāns” situācijas normalizēšanai.
Situācija Dubajas gadījumā gandrīz ar simtprocentīgu precizitāti līdzinās hipotekāro kredītu krīzei ASV. Arī šoreiz investori noprata, ka „Austrumu pērles” attīstība ir aizgājusi pa nepareizo ceļu, taču izlikās neko nemanām un cerēja, ka gan jau viss beigsies labi. Tomēr nez kādēļ, spriežot pēc pasaules fondu tirgu reakcijas, paziņojums par nepieciešamību restrukturizēt parādu, investoriem kļuva par pērkona spērienu no skaidrām debesīm.
26. novembra laikā Eiropas fondu indeksi nokritās par vairākiem procentiem, kas nebija vērots kopš rudens sākuma. Īpaši smagus triecienus saņēma jau tāpat daudzcietušās britu bankas, kurām kredītu krīze 2008. – 2009. gados beidzās ar nacionalizāciju. Piemēram, „Royal Bank of Scotland” akciju vērtība kritās par 10 procentiem.
Nepatikšanas Austrumāzijas tirgū sākās 27.novembrī. Korejas indekss „Kospi” noslīdēja par 4,7 procentiem, bet Taivānas „Taiex” – par 3,2 procentiem. Reģiona kopējais indekss MSCI Asia Pacific pazeminājās par 3,3 procentiem.
Tāpat kā krīzes asākās fāzes laikā, strauji kāpa dolāra un Japānas jēnas cenas. Pēdējā pacēlās līdz 14 gadu maksimumam, sekmējot runas par iespējamu valūtas intervenci no Japānas valdības puses. Tajā pašā laikā izejvielu cenas tikpat strauji kritās. Naftas cena pēc paziņojuma par Dubajas parādu krīzi pazeminājās par gandrīz 5 dolāriem, bet zelts uz ASV dolāru kāpuma fona palētinājās par 40 dolāriem.
Investori baidās, ka „Dubai World” grūtības ir spējīgas novest pie defoltu viļņa visā pasaulē. Dubajas emirāts arī nav vienīgā teritorija pasaulē, kuras parādi pārsnieguši 100 procentus no IKP. Kredītu defoltu svopu (CDS), kas ir apdrošināšana pret kādas valsts vai kompānijas iespējamo bankrotu, grafiki uzskatāmi liecina par treideru ārkārtīgo piesardzību. Līdz 24. novembrim 10 tūkstošu dolāru apdrošināšana Dubajas emirātam maksāja tikai 360 dolārus (360 bāzes punkti). Pašlaik Dubajas CDS jau sasniedz jau 550 punktus un tā vērtība turpina pieaugt. Arī kaimiņos esošāš Kataras CDS ir pacēlies līdz 129 bāzes punktiem, bet AAE lielākajam emirātam Abū-Dabī – līdz 184 punktiem. Nemiers arī pārsniedzis arābu pasaules robežās. Pēc investoru domām, būtiski palielinājies kredītrisks vislielākajos parādos esošajām Eiropas valstīm – Grieķijai un Īrijai.
Pats pa sevi „Dubai World” defolts nekļūs par liela mēroga katastrofu. Tomēr nervozitātes pasaules tirgos un daudzu privāto un valsts parādnieku visā pasaulē smagā stāvokļā dēļ, tas var izraisīt „domino efektu” ar veselu bankrotu sēriju. Šajā gadījumā „krīzes otrais vilnis”, no kura sabiedrību pastāvīgi baida īpaši skeptiski noskaņoti investori un analītiķi, kļūs neizbēgams.

Andis Sedlnieks, speciāli www.2v.lv