07.02.2010. 21:20 NATO misijas neveiksmes Afganistānā liecina, ka aliansei ir svarīgi attīstīt attiecības ar tādām valstīm kā Ķīnu, Indiju, Pakistānu un Krieviju, 7. februārī Minhenes Drošības konferencē paziņojis Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (attēlā). Pēc viņa teiktā, aliansei jākļūst par plašas globālas drošības koalīcijas asi. "Tā ir svarīgākā mācība, ko mēs šobrīd apgūstam Afganistānā - mums vajadzīgas pilnīgi jaunas attiecības starp visiem spēlētājiem, kas darbojas uz šīs drošības skatuves," paziņojis Rasmusens.

"Aliansei jākļūst par drošības partnerattiecību tīkla asi, par konsultāciju centru starptautiskajos drošības jautājumos - pat tādos, kuros NATO, iespējams, nekad neiesaistīsies," izteicies Rasmusens. "Indija ir ieinteresēta Afganistānas stabilitātē. Ķīna arī. Un abas tās var palīdzēt Afganistānas turpmākajā attīstībā un atjaunošanā. To pašu var teikt par Krieviju. Būtībā ar Krieviju mums ir kopīgas drošības intereses," viņš norādījis.
Afganistānā atrodas pāri par 110 000 NATO un tās partnervalstu karavīru, tomēr vairāk nekā astoņu gadu laikā kopš ASV vadītā iebrukuma, kurā tika gāzta "Taliban" vara, stabilitāti tur joprojām nav izdevies panākt. Saskaņā ar neseno stratēģijas maiņu turp tiek sūtīti vēl gandrīz 40 000 karavīri - ne tik daudz lai vajātu kaujiniekus, bet galvenokārt tāpēc, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un iemantotu viņu atbalstu.
Tikmēr Krievijas Valsts domes Starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs Rasmusena ierosinājumus vērtējis skeptiski. Viņš paziņojis, ka aliansei "vispirms vajadzētu domāt globāli, bet rīkoties lokāli", taču šobrīd tā darot pretēji - rīkojoties "liela valstu skaita interesēs", bet domājot "vietējā mērogā". Kosačovs apsūdzējis aliansi, ka tā izprovocējusi Gruzijas un Krievijas konfliktu, solīdama Gruzijai eventuālu iespēju iestāties NATO. Viņš arī izteicies, ka NATO Afganistānā nerisina narkotiku kontrabandas problēmas, un aicinājis to iesaistīties "nopietnās diskusijās par Maskavas bažām un priekšlikumiem drošības jomā".
Jāatgādina, ka 5. februārī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apstiprināja jauno valsts militāro doktrīnu, kurā par vienu no galvenajiem draudiem tās drošībai atzīta NATO paplašināšanās. Dienu vēlāk Rasmusens Minhenē izteica izbrīnu, ka Maskava joprojām uzskata Ziemeļatlantijas aliansi par nopietnu drošības draudu. "Tas neatspoguļo reālo pasauli, NATO ģenerālsekretāru citējis viņa pārstāvis Džeimss Apaturai. "NATO nav Krievijas ienaidniece. Mēs vēlamies veidot ar Krieviju stratēģiskās partnerattiecības, jo mums jārēķinās ar kopīgiem draudiem."