01.03.2010. 18:45 Savienotās Valstis var piedzīvot pēkšņu kolapsu, rakstā laikrakstā „The Los Angeles Times” apgalvo Hārvardas universitātes un Hārvardas biznesa skolas profesors Naiels Fērgusons.  Vairākus gadsimtus ir uzskatīts, ka lielvalstis veidojas, nostiprinās un tuvojas pagrimumam pakāpeniski, atgādina Fērgusons. „Tieši tāpat arī ASV problēmas bieži tiek raksturotas kā lēnām briestošas,” – raksta zinātnieks, uzskaitot tādus izaicinājumus, kā iedzīvotāju vecošana, kas padziļina slodzi uz valsti, Ķīnas ekonomikas izaugsme un klimata izmaiņas. Taču ja vēstures gaita nav cikliska un nesteidzīga, bet gluži pretēji, aritmiska – tā te stāv uz vietas, te pēkšņi uzņem ātrumu kā sacīkšu automobilis?

Sarežģītās sistēmās, kādas ir lielvalstis, kāds nenozīmīgais faktors var izjaukt līdzsvaru un kļūt par grūdienu pretīm krīzei. Vēsturnieki ar atpakaļejosiem datumiem skaidro krīzes ar ilglaicīgām tendencēm, tādējādi nepareizi izprotot sistēmas sarežģītību. Realitātē „nenozīmīga ietekme uz sarežģīto sistēmu var izprovocēt kolosālas, bieži negaidītas pārmaiņas – to, ko zinātnieki sauc par „pastiprinātāja efektu”, raksta Fērgusons. Piemēram, ir gandrīz neiespējami paredzēt meža ugunsgrēka mērogu tā rašanās brīdī.
Politikā krasa pagrimuma pats nesenākais piemērs ir PSRS sabrukums. Šķita, ka nekas nevēstīja par šo notikumu: padomju kodolarsenāls bija lielāks nekā amerikāņu, bet „trešās pasaules” valstu valdības aizvien vairāk sliecās nostāties PSRS pusē.
Kas attiecas uz mūsdienu ASV, tad impēriju „bojāeja vairākumā gadījumu ir saistīta ar fiskālajām krīzēm”, brīdina Fērgusons, atgādinot, ka 2010. gadā Ameriku gaida budžeta deficīts vairāk nekā 1,5 triljonu ASV dolāru apmērā – aptuveni 11% no IKP. Tomēr tikpat svarīgu lomu spēlē subjektīvā uztvere: „Iepriekš minētā statistika pati par sevi nevar vājināt ASV varenību, bet var sekmēt aklas ticības ASV spējai izturēt jebkuru krīzi ievērojamu kritumu”.
Kādā brīdī nepatīkama ziņa – pieņemsim, reitingu aģentūras negatīvs novērtējums – it kā nejauši nonāks laikrakstu pirmajās lappusēs, un par ASV fiskālās politikas kvalitāti pēkšņi sāks uztraukties parasti pilsoņi un aizrobežu investori. Sarežģīta adaptīvā sistēma nonāk smagā stāvoklī, ja tās sastāvdaļas zaudē ticību sistēmas dzīvotspējai, paskaidro Fērgusons.
Viņaprāt, patlabanējās krīzes nākošā fāze var sākties, kad iedzīvotāji sāks apšaubīt monetāros un fiskālos antikrīzes pasākumus.