05.03.2010. 10:15 Ķīna gatavojas nostiprināt savas pozīcijas Arktikas reģionā, jo tā ledāju kušana sola Pekinai ekonomiskus un stratēģiskus ieguvumus. Tomēr pagaidām Ķīna darbojas iespējami piesardzīgām, jo tās plāni var izsaukt piecu „arktisko” valstu – Krievijas, Kanādas, ASV, Norvēģijas un Dānijas – asu pretreakciju, teikts Stokholmas Starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta (SIPRI) 1. martā publicētajā analīzē ar nosaukumu „Ķīna gatavojas Arktikai bez ledus”.

Pētījumā apgalvots: Pekina tiecas iegūt piekļvi pie derīgajiem izrakteņiem, kuru iegulas kļūs pieejamas ledus kušanas laikā, kā arī izstrādāt jaunu jūras ceļu no Šanhajas līdz Hamburgai. Tas būs par 6400 km īsāks un daudz lētāks, jo nebūs vajadzīga aizsardzība no pirātiem. Bez tam šis ceļš ļauj apiet Suecas kanālu, transfēra caur kuru vērtība pirātisma Somālijas piekrastē dēļ ir palielinājusies desmitkārtīgi.
Pēc pētījuma autores, SIPRI līdzstrādnieces Pekinā Lindas Jakobsones vārdiem, Ķīna ir ļoti ieinteresēta tirdznieciskās satiksmes caur arktiskajiem ūdeņiem vasaras mēnešos attīstīšanā. Jakobsone balsta savus secinājumus uz ekskluzīviem avotiem no Ķīnas valdības un zinātniskajām aprindām.
Saskaņā ar amerikāņu zinātniskā žurnāla „Science” prognozēm, tuvākajos gados globāla sasilšana atvedīs pie tā, ka siltā gadalaikā Arktikas ūdeņi kļūs pieejami kuģniecībai. „Ķīnas ekonomika ir atkarīga no ārējas tirdzniecības, un Pekina ir gatava izmantot jaunas tirdznieciskās iespējas, kuras paver Arktika,” – teikts pētījumā.
Pēc SIPRI datiem, tieši šī iemesla dēļ Ķīnā ir izveidota viena no pasaulē visstiprākajām pētnieciskajām programmām polārajā sfērā. Pašlaik Ķīnas pētījumi Arktikā ir saistīti tikai ar teorētisko zinātni, tomēr arvien zinātnieki biežāk piedāvā valdībai paplašināt pētījumu sfēru un pārslēgties uz derīgo izrakteņu ieguvi, kura kļūs iespējama mūžīgo ledāju kušanas laikā.
Taču, kā uzskata ziņojuma autore, pagaidām Ķīnas varas iesteidzas nesteidzas ar konkrētu rīcību. „Pekina jūt, ka šāda aktivitāte izsauks citu valstu nemieru Ķīnas izmēru un šīs valsts kā pasaules lielvalsts statusa dēļ.” Vispirms tas skars piecas „arktiskās” valstis, kuras jau risina sarunas par arktiskā šelfa sadalīšanu. Krievija, Kanāda, ASV, Norvēģija un Dānija robežojas ar Arktiku un tāpēc tās aizstāv savas tiesības uz šo ziemeļu teritoriju sadalīšanu savā starpā.
Šeit gan jāpiebilst, ka, piemēram, Sergejs Franks, Krievijas kuģniecības kompānijas „Sovkomflot” vadītājs, komentārā bitu izdevumam „The Financial Times” apšaubījis, ka Pekina ir gatava arktiskā maršruta izmantošanai tirdznieciskiem pārvadājumiem. Pēc Franka domām, Ķīnas kuģi vienkārši nav pielāgoti kuģošanai ziemeļu ūdeņos.
Pati „Sovkomflot” tikmēr šī gada jūlijā gatavojas nosūtīt pirmo naftas tankkuģi caur arktiskajiem ledājiem no Vitino ostas uz Japānu. Tankkuģi pavadīs divi ledlauži. Ja brauciens izdosies, tas kļūs par pasaulē pirmo tirdzniecības kuģa braucienu pa arktisko maršrutu. Pēc Franka vārdiem, nākotnē ziemeļu ceļš var kļūt par „peldošo naftas vadu”, kurš būtiski vienkāršos naftas un gāzes piegādes Austrumāzijas valstīm, tajā skaitā Ķīnai.
Bez tam „Sovkomflot” vadītājs brīdinājis, ka Krievijas ledlaužu izpētītais un apgūtais tirdzniecības maršruts atradīsies Maskavas kontrolē. Tas nenozīmē, ka maršruts tiks slēgts ārvalstu kompānijām, tomēr tām nāksies ievērot Krievijas ekoloģiskos un navigācijas likumus.