11.03.2010. 10:15 Krievijas eksprezidents un pašreizējais premjerministrs Vladimirs Putins, kurš bijušās padomju impērijas sabrukumu pirms 20 gadiem nodēvējis par "gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu", šķiet, apņēmies izveidot jaunu Eirāzijas impēriju, ieviešot vienotu valūtu Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Ukrainas ekonomiskajā savienībā, kur toni noteiktu Maskava. Kremlis cenšas pakāpeniski atjaunot bijušo padomiju, apvienojot tās atlūzas, kas kļuvušas par neatkarīgām valstīm, taču nav spējušas pārvarēt ekonomisko atkarību no Krievijas, raksta avīze "The Times".

Putina nodomu netieši apstiprinājis premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, kurš paziņojis, ka Krievija varētu atteikties no rubļa un izveidot kopēju valūtu "pēc eiro parauga" ar Kazahstānu un Baltkrieviju. Šīs trīs valstis jau ir iedibinājušas muitas savienību un līdz 2012. gadam plāno izveidot kopējo tirgu. Piedāvājums pievienoties šai savienībai izteikts arī Ukrainai, kuras jaunievēlētais prezidents Viktors Janukovičs solījis uzlabot un padarīt ciešākas Kijevas un Maskavas attiecības. Ja Ukraina piekristu šim piedāvājumam, tiktu izveidota četru bijušo padomju republiku kopēja ekonomiskā telpa ar 215 miljoniem iedzīvotāju un teritoriju no Eiropas līdz Ķīnai, atzīmē "The Times". Jaunās Eirāzijas impērijas politiskais, militārais un ekonomiskais centrs būtu Maskavā, kur 2012. gadā prezidenta amatā varētu atgriezties Putins.
Analītiķi atzīmē, ka kopēja valūta dotu Kremlim ekonomisku sviru dolāra un eiro ietekmēšanai, izveidojot reģionālu rezerves valūtu. Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins paziņojis, ka Krievija kā pasaules lielākā naftas eksportētāja varētu drīz pārdot naftu par rubļiem. Padomijas lielāko atlūzu apvienošana dotu Krievijai iespēju vairot savu ietekmi ekonomiskajā cīņā par izdzīvošanu sāncensībā ar ASV, Eiropas Savienību, Ķīnu, Indiju un Brazīliju. Krievijas rūpniecība tehnoloģiski atpaliek no ASV un Eiropas, un no darbaspēka izmaksu viedokļa to izkonkurē Ķīna, tāpēc tai varētu būt lemta izejvielu piegādātājas loma. Ekonomisti uzskata, ka Kremļa interesēs nav sacensties ar Kazahstānu vai Ukrainu par savu preču zemākām cenām ārzemju tirgos.
Citām pēcpadomju republikām būtu grūti pārvarēt Krievijas vadītās vienotās valūtas un ekonomiskās telpas pievilkšanas spēku, atzīmē "The Times". Eiro ieviešana apliecina neatkarīgu valstu pastāvēšanas iespēju vienotas valūtas zonā, taču Rietumu eksperti atzīmē, ka Krievijas politiskā iejaukšanās tās pēcpadomju kaimiņvalstīs nav salīdzināma ar ES darbību. Armēnijas ekonomikā jau tagad gandrīz pilnībā saimnieko Krievijas firmas, Azerbaidžāna riskē ar piekrišanu Krievijas kā starpnieka lomai konfliktā ar Armēniju par Kalnu Karabahu, Kirgizstāna ir piekritusi saņemt 2,15 miljardu dolāru aizdevumu no Maskavas savas saimniecības glābšanai. Nākamgad beidzas Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko trešā prezidentūra, un viņam būs jāapliecina pilnīga lojalitāte Kremlim, ja viņš grib saņemt vismaz Krievijas atbalstu turpmākai valdīšanai. Kazahstānas ilggadējam prezidentam Nursultanam Nazarbajevam šogad būs 70 gadi, bet nav redzama pēcteča valsts galvas amatā. Viņš ir pasludināts par prezidentu uz mūžu, un Putins gandrīz noteikti vēl būs Kremlī, lai ietekmētu viņa pēcteča izraudzīšanu un politisko ievirzi.
Kāds "The Times" lasītājs vēstulē redakcijai salīdzinājis Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas savienību ar istabu, kuru zilonis dala ar divām pelēm. Viņaprāt, to nevar salīdzināt ar ES istabu, kur uzturas pieci ziloņi, trīs ēzeļi un 19 peles, turklāt ēzeļi dažreiz nostājas peļu pusē, ko nevar gaidīt no Krievijas ziloņa, tāpēc ES esot "demokrātiskāka".