05.03.2010. 09:47 ASV Kongresa Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komiteja pieņēmusi rezolūciju, kurā par genocīdu atzīta  armēņu bojāeja 1915. – 1917. gados Osaņu impērijas teritorijā, vēsta BBC News. Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsoja 23 pārstāvji, bet pret – 22. Drīzumā pēc balsojuma Turcija nolēma konsultācijām atsaukt savu vēstnieku Vašingtonā. Turcijas varas iestādes arī izteica norūpētību sakarā ar to, ka dokumenta pieņemšana varētu ne tikai pasliktināt Turcijas un ASV attiecības, bet arī kaitēt attiecību normalizēšanai starp Ankaru un Erevānu.

Amerikas armēņu nacionālā kongresa izpilddirektors Arams Hamparjans paziņoja: „Šodienas balsojums ir devis spēcīgu zīmi tam, ka amerikāņu Kongresā Turcijai nav veto tiesības tam, kā ASV risina cilvēka tiesību problēmu. Mēs uzskatām, ka tā ir taisnības uzvara pār Ankaras draudiem”. Ja šis jautājums tiktu balsošanai visā Pārstāvju palātā, pēc Hamparjana domām, vairums atzītu šos senos notikumus par genocīdu. Pēc viņa viedokļa, par to runā tas fakts, ka Starptautisko lietu komiteja nepakļāvās bezprecedenta Baraka Obamas administrācijas spiedienam. Hamparjans ļoti negatīvi komentēja Obamas pozīciju. „Viņš solīja atzīt šos noziegumus, taču tā vietā, aktīvi ar ārvalstu valdībām darbojas noliedzot genocīda faktu, un mēģināja bloķēt Kongresa lēmumu, kurš nosoda cilvēka tiesību pārkāpumus. Tas gluži nav tas pats, ko viņš solīja iepriekš. Tas aizskar visus armēņu izcelsmes armēņu vēlētājus”, - teica Hamparjans.
Komitejas pieņemtais dokuments nav obligāts, un tagad tas nonāks izskatīšanai Kongresā. ASV prezidents vēl priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica, ka Baltā nama vadītāja amatā viņš „atzīs armēņu tautas genocīdu”. Taču pirms balsojuma Starptautisko lietu komitejā Baraka Obamas administrācija darīja visu iespējamo, lai nepieļautu rezolūcijas par 1915. gada un dažu turpmāko gadu notikumus, Osmaņu impērijas sabrukšanas laikā, par genocīdu pret armēņu tautu pieņemšanu. Tajā skaitā, pirms balsošanas ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone aktīvi mēģināja pārliecināt savu partijas biedru un komitejas vadītāju Hovardu Bermanu par to, ka rezolūcijas pieņemšana var kaitēt ASV attiecībām ar būtisko sabiedroto musulmaņu pasaulē, kurš palīdz Savienotajām Valstīm Tuvajos Austrumos un Afganistānā.
Lai gan, pārliecināšana nelīdzēja un Bermans aicināja komitejas locekļus balsot par atbalstu rezolūcijai. „Vācija atzina savu atbildību par holokaustu, Dienvidāfrika izveidoja patiesības komisiju, lai noskaidrotu visu, kas notika aparteīda laikā, mēs pie sevis mājās turpinām cīnīties ar verdzības sekām un mūsu briesmīgo attieksmi pret Amerikas iedzimtajiem. Laiks arī Turcijai atzīt armēņu genocīdu. Turku tautai tas būs smags un sāpīgs process, taču beigu beigās tas nostiprinās Turcijas demokrātiju, bet ASV un Turcijas attiecības kļūs ciešākas”, - teica Bermans.
Turcija atsūtīja savas Starptautiskās komitejas parlamentāriešus, kuri aktīvi centās pārliecināt savus amerikāņu kolēģus par to, ka balsošanas gadījumā nekas labs nebūs sagaidāms. Daži komitejas locekļi turku argumentiem piekrita un izteica šaubas par to, ka tā diezin vai palīdzēs Turcijas ASV attiecībām. Starp tiem bija arī Demokrātiskās partijas pārstāvis no Virdžīnijas Džeralds Konolijs. „Ir pagājuši 95 gadi. Mums ir darīšana ar mūsdienīgu, konstitucionālu Turcijas valdību. Tas, liekas, ir musulmaņu sabiedrības alternatīvais modelis, kurš nav vienaldzīgs ASV. Tas ir spēcīgs amerikāņu sabiedrotais, kurš mums palīdz NATO, vēsturiski palīdz mums Tuvo Austrumu noregulēšanas procesā, un kura karavīri plecu pie pleca cīnās ar mūsu kareivjiem Afganistānā. Uz kārts ir likts visai daudz kas ASV – Turcijas attiecībās. Ja mēs nobalsosim par, tad apdraudēsim mūsu stratēģiskās attiecības ar savu partneri”, - teica Konolijs.
Tagad par rezolūciju būs jālemj Pārstāvju palātai, taču lēmuma pieņemšanas perspektīvas ir visai miglainas. Pēc 2007. gada balsošanas, kad Starptautisko lietu komiteja arī atbalstīja rezolūciju, tā arī netika izvirzīta apspriešanai Pārstāvju palātā. Visticamāk, ka tas tā notiks arī šoreiz. Šajā jautājumā prezidentam Barakam Obamam ir daudz sabiedroto ne tikai starp demokrātiem, bet arī republikāņiem. Priekšvēlēšanu sacensības prezidenta amatam Barakam Obamam ir beigušās sen, un priekšvēlēšanu solījumi ir palikuši pagātnē. Obama paziņoja, ka no sava viedokļa „genocīda” jautājumā neatsakās. Taču, pēc viņa kritiķu domām, būtiskākais ir nevis deklarācija, bet tas, ka Obama ir sācis spēlēt pēc „reālās politikas” likumiem, kurus viņš nosodīja tad, kad vēl bija senators.