11.03.2010. 14:50 ASV prezidents Baraks Obama (attēlā) arvien biežāk kļūst par liberālās un progresīvās ievirzes organizāciju, kuras sekmēja viņa ievēlēšanu, kritikas objektu. Kā konstatē "USA Today", liberālo organizāciju, kuras ir vīlušās Obamas politikā jau gadu pēc viņa stāšanās amata, neapmierinātība var nopietni kaitēt Demokrātiskās partijas izredzēm novembrī gaidāmajās starpvēlēšanās.

"Aktīvā bāze, kura spēja transformēt nāciju un panāca pirmā melnādainā prezidenta ievēlēšanu, tagad ir sadalīta, - atzīmējusi Donna Breizila (Donna Brazile), viena no demokrātu politiskajiem stratēģiem. - Ja jau būtu septembris, es sāku skandināt trauksmi." Pēc socioloģisko aptauju datiem, tādas iedzīvotāju grupas kā liberāļi un nēģeri joprojām lielākoties atbalsta Obamu, taču tas nenozīmē, ka viņi ar tādu pašu entuziasmu kā 2008. gadā dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Turpretīm sabiedrisko organizāvciju pārstāvji un atsevišķi aktīvisti, kuri nodarbojās ar demokrātu vēlētāju mobilizēšanu prezidentu vēlēšanām, skeptiski izsakās par partijas atbalstīšanu gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Šāds noskaņojums saistīta ar nepamierinātību par esošās administrācijas panākumiem virknē jautājumu, ieskaitot veselības aprūpes reformu, enerģētiku un izturēšanos pret par terorismu aizdomās turētajiem.
2010. gada starpvēlēšanās vēlētāji balsos par visiem kongresmeņiem un trešdaļu senatoru. "USA Today" norāda uz vairākiem štatiem, kur liberālo spēku pret valdību vērstās kampaņas draud ievērojami novājināt demokrātu pozīcijas: tie ir Virdžīnija, Džordžija, Dienvidkarolīna un Arkanzasa.