Šis lēmums ir pirmais tamlīdzīgais Eiropā pēdējo 12 gadu laikā – iepriekšējais tika pieņemts 1998. gadā un attiecas uz ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu. Šobrīd Eiropas Savienībā var audzēt vienu transgēnās kukurūzas šķirni – MON 810, kuru izveidojusi amerikāņu kompānija „Monsanto”.
Kas attiecas uz "Amflora" kartupeļiem, tad pati šķirne ir tapusi pirms trīspadsmit gadiem, un tikai tagad piešķirta atļauja tās audzēšanai. Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta deputāti par EK lēmumu nepavisam nepriecājas, jo parlamentārieši pamatoti uzskata, ka Komisija ir ignorējusi kā iedzīvotāju vairākuma, tā daudzu dalībvalstu viedokli, bet vismaz iedzīvotāji ir galvenokārt pret ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu, uzskatot, ka Eiropai nepieciešama tikai tradicionālā lauksaimniecība. Konkrētajā gadījumā pēc cietes pārstādāšanas kartupeļu atliekas arī, visticamāk, tiks izmantotas dzīvnieku barībā vai tās ražošanai, un līdz ar to pastāv iespēja, ka kāda daļiņa no ģenētiski modificētā kartupeļa pastarpināti varētu nonākt arī uz iedzīvotāju galdiem. Visbeidzot - ekologi uzskata, ka konkrētā kartupeļu šķirne satur gēnus, kuri ir rezistanti pret antibiotikām un tas jau ir nopietni.
Ļoti ticams, ka parlamentāriešu, kuri tradicionāli iebilst pret ģenētiski modificētu organismu ieviešanu Eiropā nepatika pret Komisijas lēmumu tik skaļa ir arī tādēļ, ka lemšana par konkrēto gadījumu nav atkarīga no Parlamenta. Tagad jautājums par "Amflora" atļaušanu vai aizliegšanu būs jāizlemj katrai dalībvalstij atsevišķi, un dažas - Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Čehija, jau ir paziņojušas, ka atļaus šo kartupeļu audzēšanu.
Neliela atkāpe pavisam nesenā vēsturē. 2008. gada decembrī Lielbritānijas izdevums "The Independent" vēstīja, ka Eiropas Komisijas un 27 ES dalībvalstu amatpersonas slepenās sanāksmēs apspriedušas, kā paātrināt ģenētiski modificētu organismu netraucētu audzēšanu un izplatību visā ES teritorijā. Laikraksta rīcībā bija nonācis kāds klasificēts dokuments, kurš liecināja par slepenas darba grupas izveidi. To vadīja pats EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš nekad nav slēpis savu atbalstu ĢMO audzēšanai. Katra ES dalībvalsts uz grupas sanāksmēm deleģēja vienu pārstāvi.
Ne par šādas darba grupas eksistenci, ne par tās mērķiem līdz raksta tapšanas brīdim nekāda oficiāla informācija netika sniegta, un arī pēc publikācijas visas amatpersonas izlikās neko nezinām, tādēļ skandāls noklusa. Tajā pašā laikā "The Independent" rīcībā esošie dokumenti liecinājā, ka slepenās ĢMO atbalsta grupas pirmās sanāksmes gaitā secināts, ka nepieciešams "veicināt nopietnos zinātniskos izvērtējumos balstītu ĢMO izplatības autorizāciju, kas ļautu nomierināt sabiedrību", vienlaikus pieļaujot arī daudz ātrāku lēmumu pieņemšanu. Tāpat dokumenti liecināja, ka debatēs par ĢMO plānots vairāk iesaistīt "industrijas pārstāvjus", ar ko tiek saprastas tieši tādas biotehnoloģiju kompānijas kā "Monsanto".
Citiem vārdiem - pastāv aizdomas, ka biotehnoloģiju kompānijām ir ļoti ietekmīgi atbalstītāji Eiropas Komisijā, kuri nevēlas, lai jautājumi par ĢMO tiktu skatīti atklāti, jo ir skaidrs, ka iedzīvotāju simpātijas nav modificētās kukurūzas vai kartupeļu un to atbalstīju pusē. Tāpat ir visai ticams, ka gadījumā ja "Amflora" atļaušanu vai aizliegšanu balsotu Eiropas Parlaments, kartupeļi gandrīz droši neizkļūtu laukā no laboratorijas sienām. Tomēr tāds "sīkums" kā ģenētiski modificēts kartupelis ir tikai Komisijas un dalībvalstu kompetence.
Tomēr pats būtiskākais, ka plašāk skatoties, šis nav jautājums tikai par milzu ažiotāžu izraisījušiem kartupeļiem, bet jautājums par to, kā noteikt, kuri no šķietami "tehniskiem" risinājumiem, ir pietiekami nozīmīgi, lai to apstiprināšanai būtu vajadzīgi visi Eiropas Savienības varas atzaru, tajā skaitā Parlamenta apstiprinājumi, un kuri tādi nav. Tā ir problēma, par kuru būtu vērts padomāt, lai nākotnē nerastos situācijas, kad tiek pieņemti lēmumi, kuri acīmredzami nesaskan ar iedzīvotāju vairākum a viedokli un nav arī kādu ārkārtas situāciju, kuras prasa tūlītēju atbildi, rezultāts.

Andis Sedlenieks, speciāli www.2v.lv

---

• Kas slēpjas aiz vārdiem - bijušo vides ministru asociācijas dibināšana Eiropas Parlamentā
• Slepenības priekškars pār Eiropas Komisijas darbībām
• Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju Drošības Padomē - reāls "sapnis"
• Divas versijas par Ukrainu un Eiropas enerģētisko drošību gāzes sfērā
• Ja Eiropas Savienība vēlas stratēģisko autonomiju ārpolitikā, tai jāspēj definēt arī ES stratēģiskās intereses

• Eiropas Valūtas fonda izveidošana kā klajas unifikācijas alternatīva
• Versija: Ir pēdejais laiks dot Ukrainai skaidras perspektīvas par tuvināšanos Eiropas Savienībai
• Eiropas Parlamenta pirmās veto tiesības kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā

---