05.03.2010. 11:20 Bazs Oldrins (Buzz Aldrin - attēlā), amerikāņu astronauts kurš pabijis uz Mēness, kļūdams par otro cilvēku, kas izcēlies uz Zemes pavadoņa, uzskata, ka Marsa misijas starts var notikt 2019. gadā vai pat vēl agrāk. Savus apsvērumus šajā jautājumā astronauts izklāstījis portālā Aol News. Oldrina raksts ir atbilde uz Baraka Obamas lēmumu atteikties no lunāras programmas, kā arī jaunu kosmisku kuģu  „Orion” un nesējraķešu „Ares” radīšanas. Oldrins bija viens no nedaudzajiem astronautiem, kuri atbalstīja šo lēmumu, tomēr pirmās izcelšanas uz Mēness dalībnieks paziņoja, ka uzskata par nepareiziem NASA jaunās attīstības stratēģijas vairākus punktus.

Astronauta plāna galvenais punkts ir tā dēvētais pētnieciskais modulis (exploration module, saīsināti - XM). Tas pastāvīgi atrastos kosmosā, bet izviedot moduli, pēc Oldrina domām, var no „šatlu” un Starptautiskās kosmiskās stacijas detaļām. XM nepieciešams nogādāt orbītā ar „šatlu” palīdzību, pievienot stacijai un turpat pievienot pie moduļa dzinējus. Pēc šādas modifikācijas XM varēs doties uz Mēnesi un veikt tā aplidojumus (izcelšanos uz Zemes pavadoņa Oldrins neplāno). Pētnieciskais modulis varēs nogādāt cilvēkus ne tikai līdz Mēnesis, bet arī uz tālākiem objektiem, piemēram Marsu.

Baltā nama lēmums apturēt darbu pie kosmosa apguves globāliem projektiem tika publiskots 2010. gada pirmajā februārī. Jaunā stratēģija paredz, ka NASA nodarbosies ar īstermiņa – ne ilgākām par pieciem gadiem –misijām, kuru izstrādes iespējams viegli īstenot praksē. Amerikāņu kosmiskās programmas attīstības kursa izmaiņas kritizē daudzi speciālisti. Tagadējais NASA vadītājs Čārlzs Boldens (Charles Bolden), kurš formāli neiebilda Obamam, tomēr paziņoja, ka lidojums uz Marsu tāpat kā agrāk paliek aģentūras galvenais mērķis.