06.03.2010. 09:44 Kā noskaidrojusi ASV, Dienvidāfrikas republikas un Ķīnas ģeofiziku grupa, senās Zemes magnētiskais lauks bijis gandrīz divas reizes vājāks nekā pašreizējais. Pilna zinātnieku darba atskaite publicēta žurnālā „Science”. Noteikt lauka raksturlielumus palīdzēja Āfrikā (attēlā kalni Dienvidārfikas republikā, kur zinātnieki atrada iežu paraugus) atrastie vairāk par trīs miljards gadus vecie iežu paraugi. Zinātniekus ieinteresēja vulkānu ieži (dacīti), kuri saturēja milimetrus lielus kvarca kristālus, kuros, savukārt, tika atklātas nano lielas magnētiskās ieslēgšanās, kurās bija informācija par Zemes magnētisko lauku. Atlasītās laukšpata un kvarca daļiņas tika iegūtas no 3,4 – 3,45 miljards gadu veca ieža.

Mērījumu veikšanai pētnieki izmantoja nedaudz modificētus superjūtīgus SQUID magnitometrus. Iegūtais lauka sprieguma lielums bija pārāk liels, lai izskaidrotu saules vēja un atmosfēras mijiedarbību, un darba autori saistīja šī lauka izcelsmi ar pašas zemes avotiem. Bet tomēr, kā izrādījās, lauks pirms 3,5 miljardiem gadiem izrādījās par 30 – 50% vājāks nekā pašreiz.
Pēc ģeofiziku novērtējuma, to laiku saules vēja vidējā intensitāte ir bijusi aptuveni divas reizes lielāka nekā tās pašreizējais lielums. Iznāk, ka vājā lauka apstākļos mūsu planētas magnetopauzei bija jāatrodas piecu zemes rādiusu attālumā no tās centra (pašlaik tā atrodas aptuveni divas reizes tālāk).
Saules vēja darbības rezultātā Zeme zaudēja būtisku eksosfēras gaisīgu vielu apjomu. Bez tam, uz jaunās planētas bija jābūt redzamām gigantiskas ziemeļblāzmas.

Vairāk informācijas: Ročesteras universitāte - Oldest measurement of Earth's magnetic field reveals battle between sun and Earth for our atmosphere >>>

Science - Geodynamo, Solar Wind, and Magnetopause 3.4 to 3.45 Billion Years Ago >>>