06.03.2010. 23:00 Amerikāņu zonde Stardust nogādāja uz Zemi pirmos vēsturē starpzvaigžņu putekļu paraugus, vēsta BBC News. Šie putekļi ir redzamā Visuma celtniecības materiāls – no tiem veidojas zvaigznes un planētas. Zondes Stardust pamatuzdevums bija materiālu ieguve no komētas Wild 2 astes un to nogāde uz Zemi. Taču NASA zinātnieki nolēma arī izmantot aparāta iespējas lai iegūtu starpzvaigžņu putekļus. Savā septiņu gadu ilgušā lidojuma laikā zonde veikusi 4,8 miljards kilometru. Tajā bija izvietots īpašs stienis kura galā atradās ierīce putekļu savākšanai, kura sastāvēja no vairākām aerogēla (poraina viela, kura aiztur sīkas daļiņas) pildītām tilpnēm.

2006. gada janvārī kapsula, kurā bija iegūtie paraugi atdalījās no zondes un devās uz Zemi. Un tagad, zinātnieku grupa, kura nodarbojās ar šo paraugu analīzi, paziņoja par to, ka, iespējams, atrasti divi starpzvaigžņu putekļu fragmenti. Kaliformas Berklijā universitātes doktors Endriju Vestfals par to paziņoja Teksasā notiekošajā Mēness un planētu konferencē.
Pirmo putekļu fragmentu atrada vienkāršs kanādietis no Ontario Bruss Hadsons. Viņš, tāpat kā tūkstoši citu cilvēku, piedalījās no zondes Stardust iegūto datu kolektīvās apstrādes eksperimentā. Hadsons savu atklājumu izdarīja strādājot ar mājas datoru, kurā bija uzstādīta programma Stardust@Home. Daļiņa numur 30, kā tā tika saukta iepriekš, pēc atklājēja vēlmes guva nosaukumu Orions.
Kopsummā zinātnieki konstatēja, ka pa zondes detektoriem tikuši izdarīti 28 triecieni, kuros arī iegūti starpzvaigžņu putekļi. Taču daļiņa 30 ir neparasta trajektorija, kas norāda uz to, ka viņa lielā mērā sastāv no smago elementu atomiem. Starpzvaigžņu putekļi veidojas no zvaigznēm izmestās gāzes, kura kondensējas mikrodaļiņās. Šiem putekļiem starpzvaigžņu telpā ir jāpastāv stabili, izturot kosmiskos izstarojumus un gravitāciju iedarbības. Kad veidojās Saules sistēma, tieši šādi putekļi kalpoja par celtniecības materiālu.
Kā pastāstīja doktors Vestfāls, „šis ir ļoti smalks materiāls, ko, vispār, arī vajadzēja gaidīt. Tā sastāvā ir tie paši elementi, kādiem arī būtu jābūt starpzvaigžņu putekļos. Tomēr, tajā ir arī citi elementi, kuru klātbūtne ir negaidīta, bet kuri tomēr nerunā pretim teorijai”.
Pašlaik zinātnieki šajos abos fragmentos ir noskaidrojuši tādu elementu, kā magnijs, alumīnijs, dzelzs, hroms, niķelis, varš, mangāns un gallijs.
Kaut arī šis atklājums paver pilnīgi jaunu lappusi kosmoloģijā, astronomiem – praktiķiem starpzvaigžņu putekļi, tā kā tie traucē novērojumiem optiskajā spektrā, ir liels ļaunums.